April 25, 2011

Agrita, Brenda un Džollija

Valmieras meitenes – Agritu, Brendu (10 gadi) un Džolliju (3 gadi) pazīstu jau pavisam sen, kopš saviem vidusskolas gadiem, kad, ejot apciemot Agritu, Brenducis vienmēr sveicināja mani ar lielo ķepu apskāvienu.
Brenda ir laikas un vēl kāda suņu puikas krustojums, kas pēc rakstura ir aktīva gudriniece ar viltnieces iezīmēm, īpaši, ja, kas jānočiepj no galda. Piemeram, vienreiz Agritas tētis bija saklapējis karbonādes un uz dažām minūtēm tikai aizskrēja uz veikalu pēc garšvielām, bet ar to īso brīdi Brenducim pilnīgi pietika, lai no galda pazustu viss karbonāžu šķīvis. Brīdī, kad tētis ieraudzīja, ka gaļas vairs nav, Brenda izlikās, ka neko par to nezin un, ja nav aiz mēles pieķerta, tātad nav vainīga :).
Savukārt, Džollija ir īsta aktrise ar spēcīgu mīmiku, dažādām grimasēm un viss, ko viņai vajag ir skriešana un alu rakšana. Tāpēc Brendai atliek vien turēt jaunākās draudzenes ātrumiem līdzi.
Interesanti, ka Agritai iegādājoties Džolliju tika solīts, ka tas ir čihuahua, bet no miniatūras suņu meitenes ir izaugusi īsta takšu dāma.
Ja tualetē kādam ir gadījies atstāt zemāk iztītu papīru, tad Džollija būs pirmā, kas to pamanīs un iztīs visu rulli un sakodīs mazos gabaliņos. Tāpat plastmasas maisiņi iet uz urrā brīžos, kad ir nerātnāks noskaņojums. Taču Džollis prot arī paprasīt piedošanu par saviem nedarbiem ar slapju buču, kura spēj atmaidzināt pat visdusmīgāko sirdi.
Vēl brūnajai dāmai patīk braukšana ar auto un tad smaids ir līdz abām ausīm, kā arī prieka rējieni tiek garāmbraucošajām mašīnām. Vienreiz pat Džollija ieraudzījusi koridorā sporta somu, gulēja uz tās, lai tik kāds neiedomātos aizbraukt bez viņas.