April 26, 2012

Ēģipte Lieldienās

Kā jau katru gadu pavasaris Latvijā nesteidzas ar atnākšanu, tāpēc sildīšanās iespējas jālūko kaut kur tālāk aiz valsts robežām. Tad nu ķēros klāt potenciālo vietu izpētei, pēc kuru apskates tika nolemts, ka šogad Lieldienas tiks svinētas Ēģiptē.
Sākumā manas domas nebija Ēģiptei tās glaimojošākās un likās, nu ko tur var darīt?!? Bet jāsaka godīgi, ka iespaidi ir palikuši ļoti labi! Taču par visu pēc kārtas 😉
Lidojums ir četras ar pusstundas garš, kura laikā var gan palasīt, gan kādu filmu paskatīties, gan arī notirpināt kājas un sagarlaikoties, bet līdz ko esam virs Sarkanās jūras tirkīzzilajiem ūdeņiem, kas acīm priekā liek žilbt, tā viss sagurums prom un ātrāk gribas tikt pludmalē, lai mestos peldus. Laika ziņā arī sagadījies tā, ka ielidojam pusdienlaikā, kas garantē, ka vismaz pāris stundas vēl spīd degunus pagozēt saulītē.
Lidostai un vīzu pirkšanai tiekam cauri samērā ātri, kur pēc tam jau sagaida tūrkompānijas pārstāvis, lai ieriktētu īstajā busiņā, kas aizvizinās uz izvēlēto viesnīcu.
Izbraucot ārpus lidostas teritorijas uzreiz jau sajūtama Ēģiptes īstā garša – paskarba un smilšaina ar lielu netīrības devu, taču pilnīga cita pasaule ir aiz viesnīcu vārtiem, kur iekoptas un apzaļumotas prāvas teritorijas, lai tūristiem, kas vienlaicīgi ir arī galvenie finašu līdzekļu ievedēji valstī, nekas neliktu vilties un viņiem rastos vēlme atgriezties vēl un vēl.
Arī mūsu pirmā galapietura ir viesnīca, kas atrodas apmēram 10 km no Hurgadas centra un kuru izvēlējāmies pēc ceļojumu aģentūras darbinieku ieteikuma. Dīdoties nepacietībā aši veicam piereģestrēšanās procedūru un skrienam meklēt somās peldlietas, lai nekavējoties varētu sākt nomēģināt pludmales labumus.
Viesnīca Titanic beach & spa and aqua park – lieliska un nevaru iedomāties tai nevienu trūkumu, tāpēc noteikti  rekomendēju!

Pirmās divas dienas paiet laiski un nekur nesteidzoties. Iepazīstam viesnīcas plašumus un degustējam brokastu, pusdienu un vakariņu piedāvājumus :). Laiks kā jau brīvdienās skrien ātri un nemanāmi, tāpēc domājot par turpmāko dienu plānu, nolemjam doties divās ekskursijās.
Sākam ar jahtas izbraucienu pa Sarkano jūru un pirmais pieturas punkts ir Paradīzes sala, kura ir pilnībā šī nosaukuma cienīga vieta, jo priecē ar savu tīro, tirkīzilās krāsas ūdeni un gaišām smiltiņām. Pilnai laimei tik varētu vēlēties vēl kādu palmu :)
Diemžēl laiks ir limitēts, ko varam uzturēties skaistajā salā un ekskursijas vadītājs jau mudina visiem posties atpakaļ uz jahtu, lai dotos ceļā uz snorkelēšanu un nelielu ieskatu zemūdens pasaulē. Vēl ekskursija iekļāva iespēju makšķerēt ar visai dīvaina izskata makšķerēm un tā arī nepamanīju, ka kāds no visiem makšķerniekiem izvilktu kaut mazāko zivteli, tāpēc krastā uz pusdienošanu devāmies bez loma, bet uz zivju krodziņu :).

Un kurš teica, ka Ēģiptē ir 360 dienas saulainas? !?
Un tādi “zvēriņi” dzīvo vilinošās krāsas ūdenī.

Hurgada no jūras skatpunkta
Nākošās dienas rīts ir ārprātīgi agrs jeb tā īsti vēl nemaz nav beigusies galvā šūpošanās no jahtošanas, kad jau modinātājs 00.30 zvana un jādodas uz busiņu, kas vedīs skatīties vienu no Pasaules brīnumiem uz Kairu. 
Divas stundas paiet kamēr tiek apbraukātas viesnīcas un savākts pilns autobuss, kas visā ekskursijā ir pats garlaicīgākais pasākums, bet tālāk jau cilvēki salokās savos krēslos akrobātiskās pozās, lai vēl pagulētu, šoferis spiež gāzes pedāli grīdā  un uzņemam kursu Kairas virzienā, lai pēc nieka piecām stundām sasniegtu mērķi.
Kaira ir lielākā pilsētā Ēģiptē  un tiek arī dēvēta par Āfrikas vārtiem un Nīlas dāvanu. Tā iemieso visu Ēģiptes dažādību, kurā līdzās atrodas nabadzīgas būdiņas un modernas biroja ēkas, elegantas mašīnas un ēzeļu vilkti ratiņi. Austrumu garšvielu smaržas, tirgoņu saucieni, arābu mūzika un mašīnu signālu skaņas piepilda pilsētas ielas, kurās dzīve rit savā plūdumā. 
Satiksme un braukšanas maniere ir vispār kaut kas pilnīgi savādāks, nekā esam pieraduši to darīt Latvijā, jo to visu gribētos raksturot tikai ar vienu vārdu – HAOSS, ko papildina nemitīga pīpināšana,  joslu mainīšana un spraukšanās citiem garām. Pie tam tur uz ceļa nedarbojas nekādi noteikumi vai likumi, pēc kuriem būtu iespējams vadīties. Tāpēc domāju, ka tikai retais eiropietis spētu iekļauties spēkratu plūsmā Kairas ielās, bez nervu sabrukuma.
Bet, lai vai cik mežonīga nebūtu arī braukšanas maniere, tomēr nevienu satiksmes negadījumu vai sadursmi visas dienas garumā neieraudzījām – kaut kādā mistiskā veidā visi nokļūst, kur tiem paredzēts.
Pilsēta kopumā atstāj diez gan savādu iespaidu, jo īsts retums ir kāda pabeigta māja tās ainavā – visapkārt vieni vienīgi puspabeigti projekti, bet katrā pa vienam vai diviem apdzīvotiem logiem. Izrādās, ka tas viss tiek darīts ar zināmu aprēķinu, jo, ja māja nav līdz galam pabeigta, tad nav jāmaksā īpašuma nodoklis.

Kaira mostas un ekskursanti kopā ar to!
Tipiska aina pilsētas centrā

Kairas muzejs zināms arī kā labākā Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuve pasaulē. Tajā populārākais priekšmets ir Tutnhamona mūmijas galvas maska, kas sver 11 kg tīra zelta. Pirms ieiešanas muzejā visa fototehnika bija diemžēl jāatstāj ārā :(

Kairas televīzijas tornis
Kaira Nīlas krastos
Kaira Nīlas krastos
Piramīdas atrodas tieši pie pilsētas un to smailes jau saskatāmas pa labu gabalu.

Piramīdu apkārtne ir viens vienīgs tirgoņu pūznis, kas kā satrakojušās bites aplenc katru ekskursantu un mēģina noandelēt savu preci. Daži pat ir samērā viltīgi un mēģina ielikt pārdodamo lietu jau somā vai rokās, un ja tas izdodas, tad automātiski nozīmē, ka manta ir jāpērk. 
Tāpat kamieļu īpašnieki mēģinās Jūs pierunāt uzrāpties viņa īpašumam mugurā vai vismaz nofotogrāfēties kopā ar to, taču labi ka šie tandēmi nav īpaši ātri, tāpēc var veikli tikt prom.

Visticamāk man kamieļa īpašnieks pieprasītu naudu par objektīva pagriešanu viņu virzienā, bet te izskatās, ka kādam ir diendusa :)
Kaira
Kontrolēju tūristu plūsmu

Ekskursijai pa vidu, protams, “nejauši” ir iepīti pāris līkumi smaržu ražotnē un papirusa veikaliņā, lai neviens ekskursants mājās nebrauc ar pilnu naudas maku, taču tas viss nebija tik gari, lai kļūtu kaitinoši un apnicīgi.
Pēc pieciem pēcpusdienā Kairas “ballīte” tuvojas finišam un jāsāk posties garajam mājupceļam. Vienai dienai gana daudz iespaidu un jaunumu, tāpēc jāļauj tam visam prātā nosēsties.
Dienu iepriekš gatavojāmies uz samērā grūtu un garu pārbraucienu, taču gala secinājums, ka nebija nemaz tik traki, lai gan viss kopā aizņēma tieši 24 stundas.
Atlikušās dienas atkal priecājamies par lielisko viesnīcu un tās piedāvātajām iespējām, kā arī, protams, brūninājām punčus :)

Bez puikām jau sen vairs nenotiek neviens tuvāks vai tālāks brauciens, tāpēc arī viņiem tika tā laime pagozēt punčus saulītē.