December 22, 2010

Mārīte un Lukas

Gads ar straujiem soļiem tuvojas savam loģiskajam noslēgumam, lai tūlīt pie mums atcilpotu zaķis – kaķis, tāpēc jāsteidz vēl sadarīt nepadarītas lietas. Un viena no tām ir stāsts par Mārītes un Lukasa kāzu dienas notikumiem.
Tā nu 11. septembra rīts bija pavisam zaļš, jo pie manām namdurvīm pieripināja zaļā skaistule Volga, no kuras priecīgi tiku sveicināta un brauciens uz “Annām“, labas  mūzikas pavadībā, varēja sākties! Jautrā kompānijā un dziesmās ceļš pagāja nemanot, un tas nekas, ka drusku bijām novirzījušies no laika grafika, jo piebraucot pie hoteļa, valdīja patīkama rosības, kas pilnībā ļāva Mārītei atslābt un doties pucēties lielajam iznācienam.
Fotogrāfei par īpašu prieku Mārīte bija sarūpējusi pašas ceptu gardu ābolmaizi, lai ne mirkli mans vēderiņš nekurkstētu, tāpēc darboties varēju neatslābusi.
Manā foto praksē šīs bija īpašas kāzas vairāku iemeslu dēļ:
1) ar 60 vācu viesu piedalīšanos;
2) ar sarunām – latviešu, angļu, vācu, poļu, igauņu un ēģiptiešu valodās;
3) ar cermoniju pakalniņā, no kura paveras burvīga aianava ar ezeru;
4) ar visgardāko baudīto sēņu krēmzupu un orģinālāko kāzu torti;
5) ar daudziem komplimentiem par manām rozā kurpēm – paldies Jums vācu puiši un meitenes :);
6) un jautriem un atraktīviem tētiem, kuri neslēpa savu prieku par kāzu norisi…
Turpināt vēl varētu gari un plaši, bet lai par to visu labāk runā foto!

Sastrēgumā pie Siguldas

Vienmēr ir kāds, kas aktīvi fotogrāfē fotogrāfu :)

Pieprasītākais slāpju remdētājs

Viens no visatraktīvākajiem kāzu viesiem – skaļi aplausi viņam!

Asprātīgākais tortes dekorējums ever